Kontakti:
Lāčplēša iela 101, Rīga, LV-1011, Latvija

t. 634 83887, mob. 29 184 737,
f. 634 83890,
kaspars.grinfelds@lpca.lv

DĀVINI MŪZIKU! - BIĻETES UZ LNSO KONCERTIEM AR ATLAIDI LĪDZ 30%

22.11.2011

No 23. līdz 30.novembrim www.bilesuparadize.lv un visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 2011. / 2012.gada sezonas koncertu biļetes ar atlaidi līdz 30%.

Tuvojas Ziemassvētku laiks, un mēs visi domājam par to, ko dāvināt saviem mīļajiem šajos svētkos un kā viņus iepriecināt. Mūzika ir piedzīvojums, kas ļauj pacelties pāri ikdienišķajām rūpēm un sniedz gandarījumu mūsu dvēselei. "DĀVINI MŪZIKU" - tā ir iespēja uzdāvināt sev un saviem tuvajiem neaizmirstamu ceļojumu brīnišķīgajā mūzikas pasaulē!

Akcija "DĀVINI MŪZIKU" ir spēkā tikai vienu nedēļu – no 23. līdz 30. novembrim, bet tās laikā var iegādāties biļetes uz koncertiem līdz pat 2010./2011. gada sezonas beigām.

Plašāka informācija par akciju un koncertiem - www.lnso.lv, www.latvijaskoncerti.lv un www.bilesuparadize.lv

 Mākslu studenti satraucas par Ķīļa reformām

www.culturelab.com  Oktobris 27, 2011

Kultūras un mūzikas augstskolu studenti iebilst pret Zatlera Reformu partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli, uzskatot, ka tas paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atklātā vēstulē norāda, ka “Ķīļa reforma” piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas. Studenti arī prognozē, ka, “lai izbēgtu no uzspiestajām kredītsaistībām Latvijā, reforma veicinās masveida jauniešu emigrāciju uz ārzemēm bezmaksas augstākās izglītības meklējumos, kas dramatiski saasinās esošo demogrāfisko krīzi”.

 Latvijas Pasākumu centru asociācijas delegācijas darba vizīte Polijā un Lietuvā

No 16. līdz 19. oktobrim Latvijas Pasākumu centru asociācijas (LPCA) delegācija  devās darba vizītē Polijā, kuras laikā  LPCA biedri iepazinās ar Polijas galvaspilsētas Varšavas lielākajiem  pasākumu centriem, to darbības modeļiem un attīstības virzieniem. LPCA delegācija apmeklēja Starptautisko izstāžu centru EXPO XXI. Valdes priekšsēdētāja un izstāžu centra direktore Žaneta Berus un mārketinga direktors Kamils Kažmierkjevičs  prezentācijā un centra apskatē sniedza apjomīgu, izsmeļošu informāciju par izstāžu centra EXPO XXI darbību un stratēģiskajiem principiem, kopā apsaimniekojot 3 izstāžu halles ar kopējo slēgto platību 13 500 kv.m.

LPCA darba vizīte tika organizēta sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Polijā. Tikšanās laikā Latvijas vēstniecībā Varšavā un diskusijās ar Latvijas vēstnieku Polijā Einaru Semani iegūtā izvērstā informācija par lielākajiem pasākumu centriem, to darbības virzieniem un Polijas ekonomisko situāciju deva iespēju rast daudzpusīgu priekšstatu par mūs interesējošām tēmām un aktualitātēm.

LPCA valdes loceklis Kaspars Grīnfelds: „Asociācija šogad svin savu piecu gadu pastāvēšanu. Šajā laikā tās biedriem ir bijušas vairākas iespējas iepazīties ar Eiropas pasākumu centru darbību, apmeklējot ievērojamus Austrijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas pasākumu centrus. Organizējot vizīti Polijā, mūsu mērķis bija dot iespēju LPCA biedriem iepazīties ar bijušā padomju bloka valstu pieredzi pasākumu centru darbībā. Un mērķis ir attaisnojies, jo vizītes laikā atradām daudz kopīga pasākumu centru menedžmentā gan Varšavā, gan Kauņā. Nodibinātie sakari ir gan sākums, gan turpinājums asociācijas biedru starptautiskajai sadarbībai, kas noteikti paaugstinās mūsu centru starptautisko konkurētspēju un dos iespēju izvērtēt līdzšinējos sasniegumus un nospraust jaunus mērķus.”

Vizītes laikā tika apmeklēta Varšavas lielākā kongresu un kultūras pasākumu norises vieta - Varšavas Zinātnes un kultūras pils, kas celta kā PSRS dāvana draudzīgajai Polijai 1955.gadā ar lielākās zāles sēdvietu kopskaitu 2900. Arhitektoniski līdzīga ir Rīgas Zinātņu akadēmija. Lietuvā, Kauņas pilsētā, Arēna „Žalgiris” ar 15 300 sēdvietām ir spilgts mūsdienu arhitektūras paraugs. Arēna savu darbību uzsākusi šā gada augustā un piedāvā organizatoriem modernu infrastruktūru kā sporta pasākumiem, tā arī lielkoncertiem.

Vizītes laikā LPCA biedri  guva nozīmīgu pieredzi par Polijas un Lietuvas lielāko pasākumu centru īpašuma formām un apsaimniekošanas veidiem, partnerības veidošanu ar pašvaldību un uzņēmējdarbības struktūrām, biznesa veicināšanas aktivitātēm, kā arī profesionālus kontaktus turpmākai savstarpējai sadarbībai.

Papildus informācija:
Inese Zagorska
Siguldas koncertzāle „Baltais flīģelis”
LPCA valdes locekle
Tālr. 25623345

Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību

Avots: www.culturelab.com Oktobris 26, 2011

Ministru prezidenta Valda Dombrovska trešās valdības izstrādātā deklarācija kultūras jomā nav ļoti detalizēta, kā arī neiezīmē būtiskas reformas kultūras nozarē. Vairāki darbi tiks turpināti – tiek solīts pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, nodrošināt kvalitatīvu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanu un norisi, turpināt modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu un kultūras resursu digitalizēšanu. Jācer, ka beidzot dzīvē tiks īstenots solījums atjaunot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas pēdējos gados ir samazināts par 2/3. Proporcionāli daudz vietas kultūras sadaļā ir atvēlēts reģionu un novadu kultūras attīstībai – solījums atjaunot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un veicināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados. Tāpat tiek solīts izstrādāt reģionālo un novadu daudzfunkcionālo kultūras centru attīstības valsts programmu, lai gan līdzīgas programmas darbība tika atcelta pavisam nesen – iepriekšējās valdības darbības laikā.

Lai arī jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, minēja, ka kultūras ministrs ir ģēniju un talantu koordinators, tomēr deklarācijā nekas nav minēts par laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību, kā arī nav pausta skaidra attieksme pret esošo kultūras institūciju tīklu un profesionālās mākslas attīstību. Kultūrizglītība, kas veido apmēram trešadaļu Kultūras ministrijas budžeta, nav pieminēta vispār.

Ko saka partijas par kultūru savās vēlēšanu programmās?

Avots: www.culturelab.com Augusts 18, 2011

Culturelab pārlapoja 11. Saeimas vēlēšanām iesniegtās partiju programmas un secināja, ka salīdzinoši ar ekonomikas un pilsonības jautājumiem kultūras lietas  ir maz pieminētas, lielākā uzmanība tiek pievērsta valsts valodas politikai. Zemāk sniegts īss apkopojums partiju programmās paustajiem uzstādījumiem, kas skar kultūras jomu.

Vienotība: atjaunot finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un profesionālajai mākslai; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību un Okupācijas muzeja rekonstrukciju; nostiprināt kopienu centrus – bibliotēkas un kultūras namus visā Latvijā.

Zatlera Reformu partija: Nodrošināsim neatkarīgu un cienīgu finansējumu kultūrai un mākslai caur Valsts Kultūrkapitāla fondu, ieviesīsim tajā skaidrus un izmērāmus kultūras projektu vērtēšanas kritērijus. Veicināsim kultūras darbību reģionos, nosakot reģionālās kvotas. Kopsim un veicināsim Latvijas kultūru un latviešu valodu kā būtiskāko iemeslu Latvijas Republikas pastāvēšanai.

Šlesera Reformu partija LPP/LC:  Izglītība, kultūra, zinātne un sports – viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm. Kvalitatīva izglītība no pirmsskolas līdz augstskolai; profesionālās izglītības programma ciešā saistībā ar valsts attīstības plānu; kultūrvēstures zināšanas, kultūras objektu popularizēšana, valsts valodas kultūra. Izglītības un kultūras ministre – Eiženija Aldermane.

Zaļo un Zemnieku savienība: latviskā kultūrvide; stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās; celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu; gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”: Nacionālā kultūra un tradīcijas kopā ar valodu lielā mērā veido latviešu tautas identitāti.Lielāks latviešu valodas apjoms nepieciešams elektroniskajos medijos. Finansējums kultūras jomai nekādā gadījumā nav vēl vairāk samazināms; valstij izejot no krīzes, tas palielināms proporcionāli lielākā apmērā nekā citās nozarēs.
Mēs saskatām iespējas mūsu kultūru daudz plašāk izvest pasaulē. Mācīsimies no Skandināvijas, kur ar pārdomātu valsts atbalstu populāro mūziku izdevies padarīt par būtisku eksporta produktu, vienlaikus popularizējot savas valstis visā pasaulē, radīt darba vietas un veicināt jauniešu radošās aktivitātes. Šajā nolūkā jāizmanto Eiropas Savienības finansējums un privātais finansējums, kur iespējams, piesaistot arī pašvaldību līdzekļus.
Profesionālisms Latvijas kultūrā ir mūsu bagātība. Veidosim ciešu sadarbību ar latviešu radošo inteliģenci, panāksim aktīvu un tiešu tās dalību Latvijas valsts nākotnes veidošanā, nodrošinot radošo profesionāļu sociāli ekonomiskās intereses un tiesības.
Apvienība rosinās īpašu programmu, kas ļaus renovēt muzeju ēkas un kāpināt to energoefektivitāti, tādējādi ietaupot uzturēšanas izdevumus, kurus būs iespējams novirzīt muzeju darbības pilnveidošanai un apmeklētāju piesaistīšanai. Apvienība atbalstīs un veicinās Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju un muzeja turpmāku attīstību. Attīstīsim lielu un modernu Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
Apvienība atbalsta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, māksliniecisko jaunradi, lībiešu kultūras mantojuma un valodas saglabāšanu, latgaliešu kultūras un latviešu valodas izlokšņu bagātības aktualizēšanu un saglabāšanu, starptautiskus kultūras un mākslas sakarus. Īpaši rūpēsimies par Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanu un finansējumu koru un deju kolektīvu kustības turpināšanai.

Kristīgi demokrātiskā savienība: Valsts un sabiedrības dzīvotspēja un attīstība ir tieši proporcionāla tās kultūras līmenim. Nemitīgi meklēt un ieviest jaunas formas kultūras pozitīvās ietekmes palielināšanai visos sabiedrības slāņos. Attīstīt kultūrtūrismu un radošās industrijas, pārvēršot to sabiedriskā un ekonomiskā labumā.

Par prezidentālu republiku:  Kultūra un valoda – nacionālas valsts pastāvēšanas garanti. Jaunatnes patriotiskās audzināšanas pamatā būs Latvijas vēsturiskās, nacionālās un etnogrāfiskās vērtības.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija: Nodrošināsim izglītības, kultūras, zinātnes un medicīnas darbiniekiem atbilstoši to ieguldījumam cienīgu darba algu.

Sakaņas centrs:  Daļa pilnvaru jānodod pašvaldībām (sociālo jautājumu, veselības aizsardzības, vidējās izglītības, kultūras, sporta, drošības un sabiedriskās kārtības jomā), būtiski pārdalot arī nodokļu ieņēmumus.

PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā:  Mūsu mērķis ir panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē Mēs cienām vēsturi un kultūras mantojuma daudzveidību. Mēs esam pret neonacismu un Otrā pasaules kara rezultātu revīziju.

Tautas kontrole: īstenosim valsts attīstības programmu un sniegsim atbalstu zinātnei, izglītībai, sportam, kultūrai, veselības aprūpei; izstrādāsim un pieņemsim izmaiņas Satversmē, nosakot valsts atbalstu latgaliešu valodai kā latviešu valodas otrai literārai formai.

Pēdējā partija:  Autortiesību deregulācija. Latvijai jākļūst par jaunu ideju nesēju Eiropas Savienībā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pārveidojot veco sistēmu atbilstoši 21. gadsimta realitātei un vajadzībām, un mazinot sistēmas represivitāti.

Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”: Valsts valoda – latviešu valoda. Tautību un valodu atšķirības nav šķērslis valstiskai vienotībai.

Kultūras patēriņš 2010. Latvijas iedzīvotāju aptauja.

SAK ziņojumā par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu teikts, ka, vērtējot Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu pēc aktivitāšu regularitātes, pētījuma dati par 2010. gadu liecina - visbiežāk iedzīvotāji skatījušies kultūras raidījumus televīzijā, lasījuši grāmatas un apmeklējuši baznīcu. Reizi vai dažas reizes pusgadā iedzīvotāji apmeklējuši brīvdabas pasākumus savā pilsētā vai pagastā, bet reizi gadā apceļojuši Latviju, devušies uz zooloģiskā dārzu, muzeju vai tūrisma braucienā uz citu valsti. 2010. gadā cilvēki Latvijā kultūras aktivitātēm nodevušies aptuveni tik pat, cik iepriekšējā gadā.


Lai arī pēdējo divu gadu pētījumu rezultāti ir līdzīgi, ir novērojamas vairākas kultūras patēriņa izmaiņu tendences, salīdzinot pēdējo četru gadu aptaujās iegūtos datus. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2010. gadā kultūras patēriņš ir būtiski krities. Visbūtiskāk samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājušies mūzikas ierakstus. Arī atrakciju, izklaides parki un teātra izrādes, muzeji, balles, zooloģiskais dārzs apmeklēti mazāk. Pēdējos četros gados kopumā krities arī kultūras raidījumu skatītāju skaits.


Patēriņa pieaugums nav novērojams nevienā no pētījuma aptaujas anketā iekļautajām kultūras patēriņa kategorijām. Tomēr visumā Latvijas iedzīvotāji vērtējami kā aktīvi kultūras patērētāji – lielākajā daļā anketā iekļauto aktivitāšu vismaz reizi pēdējā gada laikā bijuši iesaistīti vismaz 1/3 aptaujāto.

 
Pilns ziņojuma teksts šeit.

SVEICAM nozīmīgās jubilejās LPCA biedrus!

75 gadu jubileja - DZINTARU KONCERTZĀLEI

10 gadu jubileja - Siguldas koncertzālei "BALTAIS FLĪĢELIS"

Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncerts ar R.Paulu, LSO, kori "Kamēr" un I.Busuli.

Siguldas koncertzāles "Baltais flīģelis" jubilejas sezonas pasākumi un sižets LTV raidījumā 100 g kultūras.

ĪSLANDĒ JAUNA KONCERTZĀLE

 
Pie jaunas koncertzāles tikusi Īslandes galvaspilsētas Reikjavīka. Jaunās koncertvietas Harpa (www.harpa.is) atklāšanas koncerti notika 4. un 5. maijā – Īslandes simfoniskais orķestris muzicēja Vladimira Ašknazi vadībā. Viss lielais kultūras un atpūtas komplekss tiks inaugurēts 20. augustā – tad arī pilnībā būs pabeigta Kopenhāgenā dzimušā izcilā īslandiešu mākslinieka Olafura Eliasona veidotā stikla fasāde.

Turpretim Dublinā netiks celta jauna koncertzāle – tāds lēmums pieņemts finanšu krīzes dēļ. Idejas īstenojums apstādināts brīdī, kad projektu konkursā izvirzīti divi finālisti (divas dāņu arhitektu kompānijas). Pašreizējo koncertzāli, kas ir Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta, gan kritiķi, gan klausītāji atzīst par akustiski nederīgu un pārāk mazu.

"FIESTA PROFI 2011" semināru programmas materiāli

"Pasākumu sponsorēšana" (.ppt) - lektors asoc.prof., Dr.phil Ivars Bērziņš

"Pasākumu sponsorēšana SEB" (.ppt) -  AS “SEB Banka” sponsorēšanas projektu vadītāja Diāna Blumate

„Darījumu tūrisma pieci pirksti” (.ppt) -  Biznesa augstskolas “Turība” lektore, Pasākumu plānošanas un organizēšanas programmas direktore, SIA "Rīgas nami" Pasākumu centru pārvaldes direktore Ilze Saulīte-Jansone

„Pasākumu rīkošana kā instruments, kas veicina uzņēmējdarbības un valsts attīstību" (.pdf) -  „SIRITI” un „ZIP 28” dibinātājs, ilglaicīgas līdzdalības stratēģijas eksperts Aleks Blumentals

„MEET RIGA daudzveidīgās iespējas sadarbībai” - LIVE RIGA sadaļas MEET RIGA pārstāvis Aigars Smiltāns

"Aktīvā tūrisma piedāvājuma dažādošana. Korporatīvo un kolektīvu vienotības pasākumu attīstība un tendences" - atpūtas parka "Rāmkalni" "Team Building Academy" vadītājs Kaspars Timermanis

Semināru programma pasākumu rīkošanas nozares profesionāļiem

Izstādes “Fiesta Expo 2011” laikā 8. aprīlī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks “Fiesta Profi 2011” – semināru un diskusiju programma pasākumu rīkošanas profesionāļiem un ar nozari saistītajiem speciālistiem.

“Fiesta Profi 2011” rīko Latvijas Pasākumus centru asociācija, Biznesa augstskola “Turība” un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Kā uzsver Latvijas Pasākumu centru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Vītols, „ņemot vērā straujo integrāciju Eiropas kultūras dzīvē tuvākajos gados un kultūrtūrismu Latvijā kā labu ekonomiskās attīstības potenciālu, nozares profesionāļiem ir nepieciešama Eiropas līmeņa sagatavotība. Tāpēc jebkura nozares izstāde, seminārs vai forums jāizmanto kā platforma pasākumu rīkotāju pašattīstībai”.

Pasākumu programma

13.00„Fiesta Profi 2011” atklāšana. Rīkotāju uzrunas

13.00–15.00 Seminārs „Pasākumu sponsorēšana”.

Lektori – asoc.prof., Dr.phil Ivars Bērziņš un AS “SEB Banka” sponsorēšanas projektu vadītāja Diāna Blumate

Tēmas: Sponsorēšanas motīvi. Sponsorēšanas novērtējums no mārketinga viedokļa. Sponsorēšanas veidi no sponsora un sponsorējamā pozīcijām. Sponsorēšana kā mārketinga un uzņēmuma komunikācijas forma. Sponsorēšanas ieguvumi un zaudējumi. Attīstības tendences un nākotnes perspektīvas.
 
15.30–16.00 Lekcija „Darījumu tūrisma pieci pirksti” Case study – „Rīgas namu” iespējas pasākumu nodrošināšanā

Lektore – Biznesa augstskolas “Turība” lektore, Pasākumu plānošanas un organizēšanas programmas direktore, SIA "Rīgas nami" Pasākumu centru pārvaldes direktore Ilze Saulīte-Jansone

16.00–16.30 Lekcija „Pasākumu rīkošana kā instruments, kas veicina uzņēmējdarbības un valsts attīstību. Latvijas pasākumu industrijas piedāvājuma priekšrocības Eiropas kontekstā" (darba valoda – angļu)

Lektors: „SIRITI” un „ZIP 28” dibinātājs, ilglaicīgas līdzdalības stratēģijas eksperts Aleks Blumentals

16.30–17.00    Prezentācija „MEET RIGA daudzveidīgās iespējas sadarbībai”

Vada: Aigars Smiltāns LIVE RIGA sadaļas MEET RIGA pārstāvis

17.00–17.30 Prezentācija "Aktīvā tūrisma piedāvājuma dažādošana. Korporatīvo un kolektīvu vienotības pasākumu attīstība un tendences"

Vada: Kaspars Timermanis - atpūtas parka "Rāmkalni" "Team Building Academy" vadītājs

17.30-18.00 „Fiesta Profi 2011” noslēgums

Norises vieta: Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā, konferenču zāle nr.1

Pasākumos aicināti piedalīties pasākumu centru un pasākumu rīkošanas uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti, valsts un pašvaldības kultūras iestāžu vadītāji un speciālisti, kā arī citi interesenti.

Izstādes “Fiesta Expo 2011” apmeklētājiem dalība “Fiesta Profi 2011” ir bez papildu maksas.

Tā kā vietu skaits ierobežots, aicinām interesentus pieteikties dalībai “Fiesta Profi 2011” līdz 6. aprīlim, sūtot e-pastu uz kaspars.grinfelds@lpca.lv

Pirmā Jaunās Rīgas koncertzāles uzraudzības konsultatīvās padomes sēde par iepirkumu konkursa izsludināšanu tehniskā projekta izstrādei

2011. gada 11 februārī, Rīgas domes Prezidija zālē Raimonda Paula vadībā notika pirmā Jaunās Rīgas koncertzāles uzraudzības konsultatīvās padomes sēde. Tajā piedalījās padomes priekšsēdētājs, komponists Raimonds Pauls, viņa vietnieks, vicemērs Andris Ameriks, padomes locekļi - pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, mūziķis Māris Briežkalns, skaņu režisors Edmunds Zazerskis un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis. Sēdē piedalījās arī LPCA (Latvijas Pasākumu centru asociācija) valdes priešsēdētājs Dainis Vītols un valdes locekle Inese Zagorska.

Gatavojoties iepirkumu konkursa izsludināšanai par koncertzāles tehniskā projekta izstrādi, sēdē tika spriests par plānoto koncertzāles darbības koncepciju un izbūves kritērijiem. Jaunās Rīgas koncertzāles projekta pasūtītāja funkcija uzdota pašvaldības uzņēmumam SIA „Rīgas nami”, kas saskaņā ar Rīgas domes lēmumu veic Rīgas Kongresu nama ēkas apsaimniekošanu.

Raimonds Pauls sēdē norādīja, ka jauna koncertzāle Rīgai ir ļoti nepieciešama un saskaņā ar sākotnējo ieceri būs ļoti plašas iespējas rīkot daudzveidīgus koncertus - sākot no simfoniskās mūzikas un kamermūzikas koncertiem līdz pat vieglās un popmūzikas žanra pasākumiem. Pauls sacīja, ka ļoti svarīgi izbūvēt un atbilstoši aprīkot arī koncertzāles palīgtelpas māksliniekiem, kā arī nodrošināt visu nepieciešamo aprīkojumu un iespējas, lai koncertu laikā varētu sadarboties gan ar televīziju, gan radio. Tāpat maestro piebilda, ka koncertzālē noteikti jāiegādājas labas klavieres, bez kurām šāda zāle neesot pat iedomājama.

Paredzams, ka līgums par Rīgas Kongresu nama ēkas tehniskā projekta izstrādi varētu tikt noslēgts šovasar, tādējādi jau nākamā gada sākumā būtu iespējams uzsākt objekta būvniecības darbus. „Jaunās koncertzāles būvniecība jāpabeidz līdz 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu”, uzsvēra A.Ameriks.