22.11.2011
Skatītāju soli estrādes slīpumā jau novākti. Sniega lielgabali atvesti. Gaidām auksto laiku!
Latvijas Pasākumu centru asociācija
Aktualitātes
LPCA pārstāvji sniedz vieslekcijas Biznesa Augstskolas Turība rīkotajā seminārā. 19.04.2012 Semināra galvenās apakštēmas Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 un Tūrisma un pasākumu mijiedarbība prezentēja vieslektori Aiva Rozenberga - nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja un brīvprātīgo programmas vadītājs Ints Teterovskis. Par tūrisma industrijas aktivitātēm stāstīja Live Riga Partneru programmas un kultūras projektu vadītāja Laura Efeja. 10.04.2012 Living her musical passion How was it to start work at Baltais Fligelis? How do you view the Rezekne Concert Hall project? How would you evaluate relationships with the local Sigulda government? How often do the residents of Sigulda attend your events? What are your marketing strategies? How do you advertise your events to get people to come out? What is the story of Kremerata Baltica? What is the brightest moment for Baltais Fligelis in a European music context? What is your answer to the fact that so many bright, world known musicians come from Latvia? What would be the hardest issues for you in your daily work?
Biznesa Augstskolā Turība piektdien ,13.aprīlī, norisinājās seminārs Pasākumu industrijas attīstība un tendences Latvijā. Semināra mērķis bija aktualizēt tēmu Pasākumu industrijas attīstība un tendences Latvijā studentu un topošo profesionāļu vidū un veidot jauno profesionāļu tīklu. Seminārā piedalījās Latvijas augstskolu, universitāšu un koledžu studenti, kuri apgūst tūrisma, kultūras menedžmenta un pasākumu vadību.
Siguldas koncertzāles ,,Baltais flīģelis vadītāja un LPCA valdes locekle Inese Zagorska savā prezentācijā iedziļinājās kultūras attīstības notiekošajos procesos un tendencēs valsts reģionos, savukārt producentu kompānijas ,,Ideju Institūts direktora Gunta Ērgļa prezentācija sniedza ieskatu par jaunākajām tendencēm pasākumu industrijā.
Semināra noslēgumā ,,Rīgas nami Pasākumu centru pārvaldes direktore un LPCA valdes locekle llze Saulīte-Jansone iepazīstināja auditoriju ar pasākumu centru infrastruktūru Latvijā un Latvijas Pasākumu Centru asociācijas aktivitātēm nozares attīstības nodrošinājumā.
Diskusijās ar studentu auditoriju aktualizējās arī jautājumi par prakses un darbavietu iespējām, kā arī par centralizētu studentu personu datu bāzes izveidi, kurā darba devēji varētu iepazīties un arī izvērtēt potenciālo nākamo darbinieku.
LPCA un Biznesa Augstskola Turība 2010.gadā noslēdza sadarbības līgumu par abpusēju sadarbību, kuras mērķis ir uzlabot pasākumu nozares jauno profesionāļu izglītības standartu, tā nodrošinot nozari ar augsti kvalificētiem speciālistiem. Asociācijas pārstāvju llzes Saulītes-Jansones un Ineses Zagorskas dalība seminārā vistiešākā veidā pildīja sadarbības līguma mērķus.
Inese Zagorska, director of the Baltais Fligelis concert hall in Sigulda, has worked there for more than 17 years and admits that her passion for music is the strongest motivation for this job. I am literally swimming in this field, she says. 2012 marks an important stepping stone also for Kremerata Baltica chamber orchestra, which has had its home in Baltais Fligelis for 15 years. Zagorska speaks about the difficult start for Fligelis during the Soviet Union years, and illuminates a bit of her future plans as she speaks with The Baltic Times.
I could write a spacious history book about Fligelis. This story is 17 years old. We survived different economic and political systems during that time. Those were the first years for Latvia as an independent country. The project, in fact, was initiated during Soviet years, but there was no building work. We thought it would be only a music school for pupils in Sigulda and the region. By that time we had this school for 50 years already. But then we started to collect money in order to finish all the construction works. That is how we travelled with our music school orchestra to Scotland, singing on the streets, wearing folk costumes. People liked us. They donated money. This was during the project Peace Child, where we went to visit different Scottish cities and performed concerts. It was remarkable how people reacted and understood our mission. I think it was because of the common maritime traditions. Now and then Latvian sailors travelled to Scotland. I think that had something to do with this connection - sailing, the sea. At that time we collected 10,000 pounds. Together with interest [in the bank] it came to around 15,000 pounds. The money was invested into the buildings roof. So nothing was left but to finish the whole hall. You can imagine what a scandal it would be if the city spent the donation without investing the money in Fligelis. We got lucky. The city of Sigulda supported this completion idea politically. I can assure that it has been worth it. All those 10 years, from 2001, when Baltais Fligelis was founded. Today we are one of the few cultural education centers in [outlying] regions of Latvia.
I think that Fligelis has been a good example for cultural decentralization in Latvia. In other words, it is a good impulse for other cities to open their halls or music schools. There has to be basic infrastructure if we want people to stay in the regions. They have to feel good in their home towns, to know that there are cultural events available for them, too. Cesis, for instance, has shown that bright contemporary art activities can be held in the regions, too. It is good that Liepaja will have a place in order to offer shelter to the orchestra and music school as well. I do not consider this as harmful competition for Fligelis.
Certainly, they work well. After all, it was their decision to support the building. Soon after it was finished we fought for good instruments on stage. Finally, we had a chance to buy a Steinway grand piano, which we chose in Belgium. I think that a concert hall needs three preconditions in order to work effectively. [First] is decent acoustics, a good quality piano and a suitable hall layout: amphitheater type, in our case. So the city supports [our] financial needs, but we produce creative content. So far it has gone well. Original. By the way, we are located on one of the oldest streets of Sigulda - Sveices street. It was once home of the composer Alfreds Kalnins. He used to invite artists and mucisians, such as Emils Darzins, Julijs Madernieks and others. So I think we have had former traditions in daily life that were full of arts and music. I would like to think that Baltais Fligelis continues this kind of lifestyle, but in modern times. Maybe that is why we feel so organic here with what we do.
First of all, it depends on a well thought out local cultural policy. But we cannot achieve this in one day. We now see that former students of Sigulda music school have grown up as music lovers. They present themselves as a part of a good quality society. By this I mean understanding art values, intelligence. No matter whether we make mistakes or not, it is extremely important to stay active. Citizens in Sigulda are active as listeners. But, of course, Sigulda is a small city, and I wish there were more concerts.
Ive heard from people that they think we have a large staff of workers. Here is the truth: I am the one, and only, employee here. Thus, I have to work with PR, programming, finances. Yet we do not have enough people resources. You see, a few years ago we had to reduce our staff. Just now I can think of needing new people working here, but we have to see. Anyway, the government is quite happy about the how many roles I play here (laughing). I think the city itself should think more about Siguldas promotion at an international level using the brands we have - Fligelis - and others. Fligelis often uses direct marketing techniques - sending newsletters, keeping in personal touch when people buy tickets at our box office. And yes, we still have a living box office person (laughs). Thus we can collect information from our visitors, call them if we see their tickets are reserved in advance. Of course, Kremerata Baltica demands no extra ads, as people arrive from all over the country, especially from Vidzeme: Cesis, Valmiera. In fact, many of them I recognize already. Our hall is well suited for chamber events, so musicians can play to a small size audience. Keeping a personal attitude. This could not be possible with, say, a 1,000 seat capacity hall. We have seating for only 300.
I met Gidons Kremers back in 2002. He performed at Fligelis at that time. After the concert we went to dinner and, step by step, learned that this could be a decent place for a chamber music-style festival. He had already run similar events in Austria, Lockenhaus. The fact that Kremerata represents Baltic musicians somehow worked in the direction of Baltic States. They appreciated the idea of playing at their homes. So in summer 2002 the orchestra had rehearsals in Fligelis, and this became a final concert. Of course, an important issue was that Kremers found Fligelis as a rather suitable place for such events. The acoustics, capacity, everything somehow found its place in his vision of the Kremerata Baltica festival. And I can say that such a range of events are mainly held in small-size cities with great tourism potential. You cannot only find a music hall; apart from Fligelis, there is plenty to see. Its just a beautiful location. Whats most important is that musicians are the main value of any event. The real content. And in Kremerata we meet world scale artists.
Last year was notable for us. Fligelis celebrated its first 10 years, so we did Euroradio concert translations with big names such as Egils Silins, Vestards Simkus, Baiba Skride and others. Technically, we recorded them on Latvian Radio.
I cannot say that it is the climate (laughs). My answer is this: the level of professional education in music. Yes, we educate masses of students, but this means that some of them stand out as extremely talented young artists. Weve seen it during the last years. But I also doubt if we will have such artists after 7-10 years. Music schools reduce their lesson offerings; programms get easier and more are available, remaining rather as centers of interest, not as professional music schools. We had our system, [encouraging] hard work, but I do not know if it will continue in the nearest future.
Thats not easy to say. Educating an audience. Defining good taste not only for music, but for a lifestyle itself. People rarely understand that quality is an issue, in every aspect. What are your values. They like to compare one event with another, so my mission here is to show a world-range of quality, and not only in classical repertory. I am gradually working on alternative projects. There will be new artists, such as Katrina Neiburga with video installations, and Andris Indans with music during Riga 2014. Fligelis is going to be a partner to Riga as the capital of culture at that time. Indeed, I have to invest all my time. I have to tell people what those events are, though there are some that require no advertising... people will come anyway. For not a moment can I relax in this work. But, of course, to feel the context of Europe is essential. You have to know what is going on out there, apart from the Sigulda concert life. After all, Fligelis is not the center of the world. But I love my work, I really do. After going to school and living in Sigulda all my life, I feel a duty to pay back what this place has given me.
10.04.2012
LPCA ievēlēta jauna valde
Turpmāko gadu Latvijas Pasākumu centru asociācijas (LPCA) valdē darbosies trīs valdes locekļi koncertzāles Baltais flīģelis vadītāja Inese Zagorska, ,,Rīgas nami Pasākumu centru pārvaldes direktore Ilze Saulīte-Jansone un mūsdienu kultūras centra Sapņu fabrika līdzīpašnieks Dainis Vītols, tā 2012. gada 30. janvārī tika nolemts LPCA biedru kopsapulcē.
Kultūras ministre tika iepazīstināta ar asociācijas darbības stratēģiskajiem virzieniem un nozares aktualitātēm kopumā. Ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, savukārt, iepazīstināja LPCA biedrus ar valsts ilgtermiņa plāniem un aktivitātēm Latvijas kultūras infrastruktūras veidošanā, kā arī jaunu kultūras objektu plānošanā un būvniecībā.
Kopsapulcē izvērtās auglīga diskusija par valsts un arī asociācijas rīcību, lai veicinātu valsts konkurētspēju Eiropas nozīmes pasākumu, kongresu, sporta spēļu piesaistei un rīkošanai Latvijā, kas nestu nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomikā. Dialogā ar kultūras ministri tika pārrunāti arī likumdošanas un nodokļu politikas jautājumi, kuri ļoti ietekmē gan valsts svarīgāko un nozīmīgāko pasākumu centru darbību, gan pasākumu centros strādājošo gan augstākā līmeņa menedžeru, gan tehniskā personāla tālākizglītību un sertifikāciju atbilstoši Eiropas standartiem.
Šobrīd asociācijas darbā iesaistījušies 13 Latvijas pasākumu centri no Rīgas, Jūrmalas, Ventspils,Liepājas, Siguldas un Madonas. LPCA biedri ir Dzintaru koncertzāle; Ķīpsalas halle; Rīgas nami pasākumu centru pārvalde; mūsdienu kultūras centrs Sapņu fabrika; Rīgas Latviešu biedrības nams; Olimpiskais centrs Ventspils; Teātra nams ,,Jūras vārti; Liepājas Latviešu biedrības nams; Siguldas koncertzāle Baltais flīģelis; Madonas kultūras centrs, Rīgas pašvaldības aģentūra Mežaparks, koncertzāle Lielā Ģilde un Liepājas Olimpiskais centrs.
DĀVINI MŪZIKU! - BIĻETES UZ LNSO KONCERTIEM AR ATLAIDI LĪDZ 30%
Papildu informācija:
Dainis Vītols, LPCA valdes priekšsēdētājs
Mežaparka Lielā estrāde gatavojas jaunajai Ziemas parka sezonai
22.11.2011
No 23. līdz 30.novembrim www.bilesuparadize.lv un visās Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 2011. / 2012.gada sezonas koncertu biļetes ar atlaidi līdz 30%.
Tuvojas Ziemassvētku laiks, un mēs visi domājam par to, ko dāvināt saviem mīļajiem šajos svētkos un kā viņus iepriecināt. Mūzika ir piedzīvojums, kas ļauj pacelties pāri ikdienišķajām rūpēm un sniedz gandarījumu mūsu dvēselei. "DĀVINI MŪZIKU" - tā ir iespēja uzdāvināt sev un saviem tuvajiem neaizmirstamu ceļojumu brīnišķīgajā mūzikas pasaulē!
Akcija "DĀVINI MŪZIKU" ir spēkā tikai vienu nedēļu no 23. līdz 30. novembrim, bet tās laikā var iegādāties biļetes uz koncertiem līdz pat 2010./2011. gada sezonas beigām.
Plašāka informācija par akciju un koncertiem - www.lnso.lv, www.latvijaskoncerti.lv un www.bilesuparadize.lv
Jaunzeme-Grende: Kultūras nozarei samazinājums nav pieļaujams ne par santīmu Mākslu studenti satraucas par Ķīļa reformām Roberts Ķīlis savā atbildē apsveicis studentu pašorganizācijas pārstāvjus ar aktīvu viedokļu paušanu par rosinātajām izglītības reformām. Tas dod pamatu cerēt, ka tad, kad būs sagatavoti detalizētos aprēķinos un analīzē balstīti piedāvājumi, par tiem būs iespējama kvalitatīva diskusija. Pašlaik ir tikai diskusijas pats sākums, nav piedāvāti vairāki alternatīvi modeļi un tādēļ kategorisku pozīciju ieņemšana visdrīzāk ir sasteigta, norādījis ministrs. Nodokļiem jābūt taisnīgiem. Pašlaik, kad nodokļus maksā visi, bet studē tikai daļa un pārējiem nodokļu maksātājiem nav ietekme uz šo procesu, ir netaisnīga.
Latvijas Pasākumu centru asociācijas delegācijas darba vizīte Polijā un Lietuvā
Kultūras nozare ir bijusi pacietīga un apzinīgi savilkusi jostas visus krīzes gadus, taču pašlaik esam citā situācijā - valsts ekonomiskie rādītāji uzlabojas un kultūras nozarei samazinājums nav pieļaujams ne par santīmu. Tā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) sacīja tikšanās laikā ar Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federāciju, Latvijas Radošo savienību padomes vadību un biedrības Laiks kultūrai dalībniekiem.
Ministre pauda uzskatu, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. "Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām," uzsvēra Ž.Jaunzeme-Grende.
Kultūras un mūzikas augstskolu studenti iebilst pret Zatlera Reformu partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli, uzskatot, ka tas paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atklātā vēstulē norāda, ka Ķīļa reforma piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas. Studenti arī prognozē, ka, lai izbēgtu no uzspiestajām kredītsaistībām Latvijā, reforma veicinās masveida jauniešu emigrāciju uz ārzemēm bezmaksas augstākās izglītības meklējumos, kas dramatiski saasinās esošo demogrāfisko krīzi.
No 16. līdz 19. oktobrim Latvijas Pasākumu centru asociācijas (LPCA) delegācija devās darba vizītē Polijā, kuras laikā LPCA biedri iepazinās ar Polijas galvaspilsētas Varšavas lielākajiem pasākumu centriem, to darbības modeļiem un attīstības virzieniem. LPCA delegācija apmeklēja Starptautisko izstāžu centru EXPO XXI. Valdes priekšsēdētāja un izstāžu centra direktore Žaneta Berus un mārketinga direktors Kamils Kažmierkjevičs prezentācijā un centra apskatē sniedza apjomīgu, izsmeļošu informāciju par izstāžu centra EXPO XXI darbību un stratēģiskajiem principiem, kopā apsaimniekojot 3 izstāžu halles ar kopējo slēgto platību 13 500 kv.m.
LPCA darba vizīte tika organizēta sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Polijā. Tikšanās laikā Latvijas vēstniecībā Varšavā un diskusijās ar Latvijas vēstnieku Polijā Einaru Semani iegūtā izvērstā informācija par lielākajiem pasākumu centriem, to darbības virzieniem un Polijas ekonomisko situāciju deva iespēju rast daudzpusīgu priekšstatu par mūs interesējošām tēmām un aktualitātēm.
LPCA valdes loceklis Kaspars Grīnfelds: Asociācija šogad svin savu piecu gadu pastāvēšanu. Šajā laikā tās biedriem ir bijušas vairākas iespējas iepazīties ar Eiropas pasākumu centru darbību, apmeklējot ievērojamus Austrijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas pasākumu centrus. Organizējot vizīti Polijā, mūsu mērķis bija dot iespēju LPCA biedriem iepazīties ar bijušā padomju bloka valstu pieredzi pasākumu centru darbībā. Un mērķis ir attaisnojies, jo vizītes laikā atradām daudz kopīga pasākumu centru menedžmentā gan Varšavā, gan Kauņā. Nodibinātie sakari ir gan sākums, gan turpinājums asociācijas biedru starptautiskajai sadarbībai, kas noteikti paaugstinās mūsu centru starptautisko konkurētspēju un dos iespēju izvērtēt līdzšinējos sasniegumus un nospraust jaunus mērķus.
Vizītes laikā tika apmeklēta Varšavas lielākā kongresu un kultūras pasākumu norises vieta - Varšavas Zinātnes un kultūras pils, kas celta kā PSRS dāvana draudzīgajai Polijai 1955.gadā ar lielākās zāles sēdvietu kopskaitu 2900. Arhitektoniski līdzīga ir Rīgas Zinātņu akadēmija. Lietuvā, Kauņas pilsētā, Arēna Žalgiris ar 15 300 sēdvietām ir spilgts mūsdienu arhitektūras paraugs. Arēna savu darbību uzsākusi šā gada augustā un piedāvā organizatoriem modernu infrastruktūru kā sporta pasākumiem, tā arī lielkoncertiem.
Vizītes laikā LPCA biedri guva nozīmīgu pieredzi par Polijas un Lietuvas lielāko pasākumu centru īpašuma formām un apsaimniekošanas veidiem, partnerības veidošanu ar pašvaldību un uzņēmējdarbības struktūrām, biznesa veicināšanas aktivitātēm, kā arī profesionālus kontaktus turpmākai savstarpējai sadarbībai.
Papildus informācija:
Inese Zagorska
Siguldas koncertzāle Baltais flīģelis
LPCA valdes locekle
Tālr. 25623345
Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību
Avots: www.culturelab.com Oktobris 26, 2011
Ministru prezidenta Valda Dombrovska trešās valdības izstrādātā deklarācija kultūras jomā nav ļoti detalizēta, kā arī neiezīmē būtiskas reformas kultūras nozarē. Vairāki darbi tiks turpināti tiek solīts pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, nodrošināt kvalitatīvu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanu un norisi, turpināt modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu un kultūras resursu digitalizēšanu. Jācer, ka beidzot dzīvē tiks īstenots solījums atjaunot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas pēdējos gados ir samazināts par 2/3. Proporcionāli daudz vietas kultūras sadaļā ir atvēlēts reģionu un novadu kultūras attīstībai solījums atjaunot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un veicināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados. Tāpat tiek solīts izstrādāt reģionālo un novadu daudzfunkcionālo kultūras centru attīstības valsts programmu, lai gan līdzīgas programmas darbība tika atcelta pavisam nesen iepriekšējās valdības darbības laikā.
Lai arī jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, minēja, ka kultūras ministrs ir ģēniju un talantu koordinators, tomēr deklarācijā nekas nav minēts par laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību, kā arī nav pausta skaidra attieksme pret esošo kultūras institūciju tīklu un profesionālās mākslas attīstību. Kultūrizglītība, kas veido apmēram trešadaļu Kultūras ministrijas budžeta, nav pieminēta vispār.
Ko saka partijas par kultūru savās vēlēšanu programmās?
Avots: www.culturelab.com Augusts 18, 2011
Culturelab pārlapoja 11. Saeimas vēlēšanām iesniegtās partiju programmas un secināja, ka salīdzinoši ar ekonomikas un pilsonības jautājumiem kultūras lietas ir maz pieminētas, lielākā uzmanība tiek pievērsta valsts valodas politikai. Zemāk sniegts īss apkopojums partiju programmās paustajiem uzstādījumiem, kas skar kultūras jomu.
Vienotība: atjaunot finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un profesionālajai mākslai; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību un Okupācijas muzeja rekonstrukciju; nostiprināt kopienu centrus bibliotēkas un kultūras namus visā Latvijā.
Zatlera Reformu partija: Nodrošināsim neatkarīgu un cienīgu finansējumu kultūrai un mākslai caur Valsts Kultūrkapitāla fondu, ieviesīsim tajā skaidrus un izmērāmus kultūras projektu vērtēšanas kritērijus. Veicināsim kultūras darbību reģionos, nosakot reģionālās kvotas. Kopsim un veicināsim Latvijas kultūru un latviešu valodu kā būtiskāko iemeslu Latvijas Republikas pastāvēšanai.
Šlesera Reformu partija LPP/LC: Izglītība, kultūra, zinātne un sports viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm. Kvalitatīva izglītība no pirmsskolas līdz augstskolai; profesionālās izglītības programma ciešā saistībā ar valsts attīstības plānu; kultūrvēstures zināšanas, kultūras objektu popularizēšana, valsts valodas kultūra. Izglītības un kultūras ministre Eiženija Aldermane.
Zaļo un Zemnieku savienība: latviskā kultūrvide; stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās; celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu; gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK: Nacionālā kultūra un tradīcijas kopā ar valodu lielā mērā veido latviešu tautas identitāti.Lielāks latviešu valodas apjoms nepieciešams elektroniskajos medijos. Finansējums kultūras jomai nekādā gadījumā nav vēl vairāk samazināms; valstij izejot no krīzes, tas palielināms proporcionāli lielākā apmērā nekā citās nozarēs.
Mēs saskatām iespējas mūsu kultūru daudz plašāk izvest pasaulē. Mācīsimies no Skandināvijas, kur ar pārdomātu valsts atbalstu populāro mūziku izdevies padarīt par būtisku eksporta produktu, vienlaikus popularizējot savas valstis visā pasaulē, radīt darba vietas un veicināt jauniešu radošās aktivitātes. Šajā nolūkā jāizmanto Eiropas Savienības finansējums un privātais finansējums, kur iespējams, piesaistot arī pašvaldību līdzekļus.
Profesionālisms Latvijas kultūrā ir mūsu bagātība. Veidosim ciešu sadarbību ar latviešu radošo inteliģenci, panāksim aktīvu un tiešu tās dalību Latvijas valsts nākotnes veidošanā, nodrošinot radošo profesionāļu sociāli ekonomiskās intereses un tiesības.
Apvienība rosinās īpašu programmu, kas ļaus renovēt muzeju ēkas un kāpināt to energoefektivitāti, tādējādi ietaupot uzturēšanas izdevumus, kurus būs iespējams novirzīt muzeju darbības pilnveidošanai un apmeklētāju piesaistīšanai. Apvienība atbalstīs un veicinās Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju un muzeja turpmāku attīstību. Attīstīsim lielu un modernu Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
Apvienība atbalsta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, māksliniecisko jaunradi, lībiešu kultūras mantojuma un valodas saglabāšanu, latgaliešu kultūras un latviešu valodas izlokšņu bagātības aktualizēšanu un saglabāšanu, starptautiskus kultūras un mākslas sakarus. Īpaši rūpēsimies par Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanu un finansējumu koru un deju kolektīvu kustības turpināšanai.
Kristīgi demokrātiskā savienība: Valsts un sabiedrības dzīvotspēja un attīstība ir tieši proporcionāla tās kultūras līmenim. Nemitīgi meklēt un ieviest jaunas formas kultūras pozitīvās ietekmes palielināšanai visos sabiedrības slāņos. Attīstīt kultūrtūrismu un radošās industrijas, pārvēršot to sabiedriskā un ekonomiskā labumā.
Par prezidentālu republiku: Kultūra un valoda nacionālas valsts pastāvēšanas garanti. Jaunatnes patriotiskās audzināšanas pamatā būs Latvijas vēsturiskās, nacionālās un etnogrāfiskās vērtības.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija: Nodrošināsim izglītības, kultūras, zinātnes un medicīnas darbiniekiem atbilstoši to ieguldījumam cienīgu darba algu.
Sakaņas centrs: Daļa pilnvaru jānodod pašvaldībām (sociālo jautājumu, veselības aizsardzības, vidējās izglītības, kultūras, sporta, drošības un sabiedriskās kārtības jomā), būtiski pārdalot arī nodokļu ieņēmumus.
PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā: Mūsu mērķis ir panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē Mēs cienām vēsturi un kultūras mantojuma daudzveidību. Mēs esam pret neonacismu un Otrā pasaules kara rezultātu revīziju.
Tautas kontrole: īstenosim valsts attīstības programmu un sniegsim atbalstu zinātnei, izglītībai, sportam, kultūrai, veselības aprūpei; izstrādāsim un pieņemsim izmaiņas Satversmē, nosakot valsts atbalstu latgaliešu valodai kā latviešu valodas otrai literārai formai.
Pēdējā partija: Autortiesību deregulācija. Latvijai jākļūst par jaunu ideju nesēju Eiropas Savienībā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pārveidojot veco sistēmu atbilstoši 21. gadsimta realitātei un vajadzībām, un mazinot sistēmas represivitāti.
Partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām: Valsts valoda latviešu valoda. Tautību un valodu atšķirības nav šķērslis valstiskai vienotībai.
Kultūras patēriņš 2010. Latvijas iedzīvotāju aptauja.
SAK ziņojumā par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu teikts, ka, vērtējot Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu pēc aktivitāšu regularitātes, pētījuma dati par 2010. gadu liecina - visbiežāk iedzīvotāji skatījušies kultūras raidījumus televīzijā, lasījuši grāmatas un apmeklējuši baznīcu. Reizi vai dažas reizes pusgadā iedzīvotāji apmeklējuši brīvdabas pasākumus savā pilsētā vai pagastā, bet reizi gadā apceļojuši Latviju, devušies uz zooloģiskā dārzu, muzeju vai tūrisma braucienā uz citu valsti. 2010. gadā cilvēki Latvijā kultūras aktivitātēm nodevušies aptuveni tik pat, cik iepriekšējā gadā.
Lai arī pēdējo divu gadu pētījumu rezultāti ir līdzīgi, ir novērojamas vairākas kultūras patēriņa izmaiņu tendences, salīdzinot pēdējo četru gadu aptaujās iegūtos datus. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2010. gadā kultūras patēriņš ir būtiski krities. Visbūtiskāk samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājušies mūzikas ierakstus. Arī atrakciju, izklaides parki un teātra izrādes, muzeji, balles, zooloģiskais dārzs apmeklēti mazāk. Pēdējos četros gados kopumā krities arī kultūras raidījumu skatītāju skaits.
Patēriņa pieaugums nav novērojams nevienā no pētījuma aptaujas anketā iekļautajām kultūras patēriņa kategorijām. Tomēr visumā Latvijas iedzīvotāji vērtējami kā aktīvi kultūras patērētāji lielākajā daļā anketā iekļauto aktivitāšu vismaz reizi pēdējā gada laikā bijuši iesaistīti vismaz 1/3 aptaujāto.
Pilns ziņojuma teksts šeit.
SVEICAM nozīmīgās jubilejās LPCA biedrus!
75 gadu jubileja - DZINTARU KONCERTZĀLEI
10 gadu jubileja - Siguldas koncertzālei "BALTAIS FLĪĢELIS"
Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncerts ar R.Paulu, LSO, kori "Kamēr" un I.Busuli.
Siguldas koncertzāles "Baltais flīģelis" jubilejas sezonas pasākumi un sižets LTV raidījumā 100 g kultūras.
ĪSLANDĒ JAUNA KONCERTZĀLE
Pie jaunas koncertzāles tikusi Īslandes galvaspilsētas Reikjavīka. Jaunās koncertvietas Harpa (www.harpa.is) atklāšanas koncerti notika 4. un 5. maijā Īslandes simfoniskais orķestris muzicēja Vladimira Ašknazi vadībā. Viss lielais kultūras un atpūtas komplekss tiks inaugurēts 20. augustā tad arī pilnībā būs pabeigta Kopenhāgenā dzimušā izcilā īslandiešu mākslinieka Olafura Eliasona veidotā stikla fasāde.
Turpretim Dublinā netiks celta jauna koncertzāle tāds lēmums pieņemts finanšu krīzes dēļ. Idejas īstenojums apstādināts brīdī, kad projektu konkursā izvirzīti divi finālisti (divas dāņu arhitektu kompānijas). Pašreizējo koncertzāli, kas ir Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta, gan kritiķi, gan klausītāji atzīst par akustiski nederīgu un pārāk mazu.
"FIESTA PROFI 2011" semināru programmas materiāli
"Pasākumu sponsorēšana" (.ppt) - lektors asoc.prof., Dr.phil Ivars Bērziņš
"Pasākumu sponsorēšana SEB" (.ppt) - AS SEB Banka sponsorēšanas projektu vadītāja Diāna Blumate
Darījumu tūrisma pieci pirksti (.ppt) - Biznesa augstskolas Turība lektore, Pasākumu plānošanas un organizēšanas programmas direktore, SIA "Rīgas nami" Pasākumu centru pārvaldes direktore Ilze Saulīte-Jansone
Pasākumu rīkošana kā instruments, kas veicina uzņēmējdarbības un valsts attīstību" (.pdf) - SIRITI un ZIP 28 dibinātājs, ilglaicīgas līdzdalības stratēģijas eksperts Aleks Blumentals
MEET RIGA daudzveidīgās iespējas sadarbībai - LIVE RIGA sadaļas MEET RIGA pārstāvis Aigars Smiltāns
"Aktīvā tūrisma piedāvājuma dažādošana. Korporatīvo un kolektīvu vienotības pasākumu attīstība un tendences" - atpūtas parka "Rāmkalni" "Team Building Academy" vadītājs Kaspars Timermanis
Semināru programma pasākumu rīkošanas nozares profesionāļiem
Fiesta Profi 2011
Izstādes Fiesta Expo 2011 laikā 8. aprīlī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Fiesta Profi 2011 semināru un diskusiju programma pasākumu rīkošanas profesionāļiem un ar nozari saistītajiem speciālistiem.
Fiesta Profi 2011 rīko Latvijas Pasākumus centru asociācija, Biznesa augstskola Turība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.
Kā uzsver Latvijas Pasākumu centru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Vītols, ņemot vērā straujo integrāciju Eiropas kultūras dzīvē tuvākajos gados un kultūrtūrismu Latvijā kā labu ekonomiskās attīstības potenciālu, nozares profesionāļiem ir nepieciešama Eiropas līmeņa sagatavotība. Tāpēc jebkura nozares izstāde, seminārs vai forums jāizmanto kā platforma pasākumu rīkotāju pašattīstībai.
Pasākumu programma
13.00Fiesta Profi 2011 atklāšana. Rīkotāju uzrunas
13.0015.00 Seminārs Pasākumu sponsorēšana.
Lektori asoc.prof., Dr.phil Ivars Bērziņš un AS SEB Banka sponsorēšanas projektu vadītāja Diāna Blumate
Tēmas: Sponsorēšanas motīvi. Sponsorēšanas novērtējums no mārketinga viedokļa. Sponsorēšanas veidi no sponsora un sponsorējamā pozīcijām. Sponsorēšana kā mārketinga un uzņēmuma komunikācijas forma. Sponsorēšanas ieguvumi un zaudējumi. Attīstības tendences un nākotnes perspektīvas.
15.3016.00 Lekcija Darījumu tūrisma pieci pirksti Case study Rīgas namu iespējas pasākumu nodrošināšanā
Lektore Biznesa augstskolas Turība lektore, Pasākumu plānošanas un organizēšanas programmas direktore, SIA "Rīgas nami" Pasākumu centru pārvaldes direktore Ilze Saulīte-Jansone
16.0016.30 Lekcija Pasākumu rīkošana kā instruments, kas veicina uzņēmējdarbības un valsts attīstību. Latvijas pasākumu industrijas piedāvājuma priekšrocības Eiropas kontekstā" (darba valoda angļu)
Lektors: SIRITI un ZIP 28 dibinātājs, ilglaicīgas līdzdalības stratēģijas eksperts Aleks Blumentals
16.3017.00 Prezentācija MEET RIGA daudzveidīgās iespējas sadarbībai
Vada: Aigars Smiltāns LIVE RIGA sadaļas MEET RIGA pārstāvis
17.0017.30 Prezentācija "Aktīvā tūrisma piedāvājuma dažādošana. Korporatīvo un kolektīvu vienotības pasākumu attīstība un tendences"
Vada: Kaspars Timermanis - atpūtas parka "Rāmkalni" "Team Building Academy" vadītājs
17.30-18.00 Fiesta Profi 2011 noslēgums
Norises vieta: Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā, konferenču zāle nr.1
Pasākumos aicināti piedalīties pasākumu centru un pasākumu rīkošanas uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti, valsts un pašvaldības kultūras iestāžu vadītāji un speciālisti, kā arī citi interesenti.
Izstādes Fiesta Expo 2011 apmeklētājiem dalība Fiesta Profi 2011 ir bez papildu maksas.
Tā kā vietu skaits ierobežots, aicinām interesentus pieteikties dalībai Fiesta Profi 2011 līdz 6. aprīlim, sūtot e-pastu uz kaspars.grinfelds@lpca.lv
Pirmā Jaunās Rīgas koncertzāles uzraudzības konsultatīvās padomes sēde par iepirkumu konkursa izsludināšanu tehniskā projekta izstrādei
2011. gada 11 februārī, Rīgas domes Prezidija zālē Raimonda Paula vadībā notika pirmā Jaunās Rīgas koncertzāles uzraudzības konsultatīvās padomes sēde. Tajā piedalījās padomes priekšsēdētājs, komponists Raimonds Pauls, viņa vietnieks, vicemērs Andris Ameriks, padomes locekļi - pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, mūziķis Māris Briežkalns, skaņu režisors Edmunds Zazerskis un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas koncerti valdes loceklis Guntars Ķirsis. Sēdē piedalījās arī LPCA (Latvijas Pasākumu centru asociācija) valdes priešsēdētājs Dainis Vītols un valdes locekle Inese Zagorska.
Gatavojoties iepirkumu konkursa izsludināšanai par koncertzāles tehniskā projekta izstrādi, sēdē tika spriests par plānoto koncertzāles darbības koncepciju un izbūves kritērijiem. Jaunās Rīgas koncertzāles projekta pasūtītāja funkcija uzdota pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas nami, kas saskaņā ar Rīgas domes lēmumu veic Rīgas Kongresu nama ēkas apsaimniekošanu.
Raimonds Pauls sēdē norādīja, ka jauna koncertzāle Rīgai ir ļoti nepieciešama un saskaņā ar sākotnējo ieceri būs ļoti plašas iespējas rīkot daudzveidīgus koncertus - sākot no simfoniskās mūzikas un kamermūzikas koncertiem līdz pat vieglās un popmūzikas žanra pasākumiem. Pauls sacīja, ka ļoti svarīgi izbūvēt un atbilstoši aprīkot arī koncertzāles palīgtelpas māksliniekiem, kā arī nodrošināt visu nepieciešamo aprīkojumu un iespējas, lai koncertu laikā varētu sadarboties gan ar televīziju, gan radio. Tāpat maestro piebilda, ka koncertzālē noteikti jāiegādājas labas klavieres, bez kurām šāda zāle neesot pat iedomājama.
Paredzams, ka līgums par Rīgas Kongresu nama ēkas tehniskā projekta izstrādi varētu tikt noslēgts šovasar, tādējādi jau nākamā gada sākumā būtu iespējams uzsākt objekta būvniecības darbus. Jaunās koncertzāles būvniecība jāpabeidz līdz 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, uzsvēra A.Ameriks.